Snēpeles pagasts
Novads: Kuldīgas novads
Centrs: Snēpele
Platība: 76,9 km2
Iedzīvotāji (2010): 815
Snēpeles apvidus pirmo reizi vēstures dokumentos ar Pajuldes vārdu minēts 1253. gadā zemes dalīšanas līgumā. 1428. gadā to kā lēni no Kuldīgas komturijas saņēma kāds Lūve Šnēpels (Louwe Snepel), kurš ierīkoja muižu (Schnehpeln), no kuras arī cēlies pagasta mūsdienu nosaukums.
1935. gadā Snēpeles pagasta platība bija 79,7 km².
1945. gadā pagastā izveidoja Snēpeles un Sudrabkalnu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.
1954. gadā Snēpeles ciemu pievienoja Sudrabkalnu ciemam, kuru savukārt 1966. gadā pārdēvēja par Snēpeles ciemu.
1977. gadā tam pievienoja nelielu daļu Raņķu ciema.
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.
2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju pievienoja Kuldīgas novadam.
Kad 1920-tajos gados Turlavas pusē, kopš 1860-tajiem gadiem darbojošās baptistu draudzes locekļu lielākā daļa ir snēpelnieki, draudzi pārceļ uz Snēpeli.
Sākotnēji uz „Gaiļu” mājām, bet 1936.gadā draudze nolemj uzsākt baznīcas būvi Snēpeles pagasta centrā, un 1940. gada 18.septembrī jaunuzcelto baznīcu
atklāj. 1961. gadā padomju vara, draudzei baznīcu atņem un izmanto to, kā skolas sporta zāli. Vēlāk 1990-tajos gados baznīcai tiek atjaunots interjers,
ārējā fasāde, kā arī uzlikts jauns tornis.
Snēpeles apvidus pirmo reizi vēstures dokumentos ar Pajuldes vārdu minēts 1253. gadā zemes dalīšanas līgumā. 1428. gadā to kā lēni no Kuldīgas komturijas saņēma kāds Lūve Šnēpels (Louwe Snepel), kurš ierīkoja muižu (Schnehpeln), no kuras arī cēlies pagasta mūsdienu nosaukums. 1935. gadā Snēpeles pagasta platība bija 79,7 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Snēpeles un Sudrabkalnu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Snēpeles ciemu pievienoja Sudrabkalnu ciemam, kuru savukārt 1966. gadā pārdēvēja par Snēpeles ciemu. 1977. gadā tam pievienoja nelielu daļu Raņķu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju pievienoja Kuldīgas novadam. Kad 1920-tajos gados Turlavas pusē, kopš 1860-tajiem gadiem darbojošās baptistu draudzes locekļu lielākā daļa ir snēpelnieki, draudzi pārceļ uz Snēpeli. Sākotnēji uz „Gaiļu” mājām, bet 1936.gadā draudze nolemj uzsākt baznīcas būvi Snēpeles pagasta centrā, un 1940. gada 18.septembrī jaunuzcelto baznīcu atklāj. 1961. gadā padomju vara, draudzei baznīcu atņem un izmanto to, kā skolas sporta zāli. Vēlāk 1990-tajos gados baznīcai tiek atjaunots interjers, ārējā fasāde, kā arī uzlikts jauns tornis.
Snēpeles baptistu baznīcas pirmskara bilde
- Snēpeles baptistu draudzes vēsturiskais apskats
Tas, ka trūka modernu, ziņu izplatības līdzekļu, nevarēja apturēt dažādu ziņu iegūšanu 1860-tajos gados.
Turlavas apkārtnē nonāca ziņa, ka vairāki latvieši neesot apmierināti ar kristīgās baznīcas nebībelīgo iekārtojumu: mācītājs lietojot alkoholu, žūpo, piedzeras, smēķē, un dažādi piedauzīgi izturas, ievedot draudzēs nekristīgus iestādījumus un ierašas... Lasīt tālāk
Skatīt lielāku karti
- Par Snēpeles baptistu draudzes nodomu būvēt dievnamu
"Kristīgā Balss" 1939.gada 15.februāris. J.Iļģis
- Snēpeles baptistu draudzes dievnama spāru svētki
"Kristīgā Balss" 1939.gada 15.septembris. A.B.
- Par Snēpeles baptistu draudzes dievnama būvi
"Kristīgā Balss" 1940.gada 1.jūnijs. E.S.
- Par Snēpeles baptistu draudzes dievnama atklāšanu
"Kristīgā Balss" 1940. gada 1.augusts.
