Gaiļu mājas
Tas bija 20 gadsimta pašā sākumā, kad Lasmaņu ģimene dzīvoja Upsēdē, „Kasparu” mājās - Kārlis Lasmanis kādu dienu atbraucis no Aizputes saka, ka viņš Aizputē sarunājies ar kādu snēpelnieku, ka tur Snēpelē pārodot kādas mājas, kuras saucoties „Gaiļi”. Tēvs sūta uz karstām pēdām ziņu, un trešā dienā kopā ar Krišu brauc šīs mājas apskatīt. Pārējie visi ar aizturētu elpu turam īkšķi, lai labi izdotos. Šie atbraukuši mājās vareni jūsmo, ka esot skaista vieta, un tādu garām laist nevarot. Tagad nu atkal visi kopā grabina naudiņu un daļu vēl aizņemas no draugiem un nopērk „Gaiļus”. Nākošā pavasarī Krišu ar Lizīti ved prom caur trejdeviņiem pagastiem uz Snēpeles „Gaiļiem”. Pirmais sākums „Gaiļos” ir grūts. „Gaiļos” dažus gadus saimniekojuši čigāni. Zemes visas atmatās. Sevišķi grūti visu zemi pavasarī uzart un laikā apsēt. Tēvs sūta Ansi palīgā. Krišs ar savu Līzīti raujas vaiga sviedros un grib par katru cenu „Gaiļos” nostiprināties, un kā jūs šodien redzat, tas viņiem arī izdevies.
Dzejolis par Gaiļiem - Citos laukos
Reiz, kad ābeles bij’ ziedos,
Aizbraucām pie onkas ciemos,
Onka dzīvo citos laukos –
Tikpat zaļos, tikpat jaukos, ... Lasīt tālāk