Mana Latvija

Tumšā naktī spoža zvaigzne mirdz,
Priekā gavilē man skumjā sirds.
Tā ir mana dārgā Dzimtene
Mīļāka par visu pasaulē.

Zvaigžņu spožā gaismā meklēju
Ceļu to, kas ved uz Latviju.
Tur, kur Dzintarjūra skumji šalc,
Tālē aizlokās kur lielceļš balts.

Kurzeme, tu dzimtā zemīte,
Tu no paša Dieva svētīta.
Tavi dēli vergu gaitās iet,
Tavi sili sēru dziesmu dzied.

Zemgale, tavs plašums aicina,
Tavas druvas mīļi skubina.
Augļu pilni tavi dārzi līgst,
Lepnā priekā mana sirds te tvīkst.

Vidzeme, kāds prieks ir tevī būt,
Tavos kalnos, lejās laimi gūt.
Tur kur Gauja, strauji viļņus veļ,
Gaiziņš lepni sirmo galvu ceļ.

Latgale, iekš taviem ezeriem,
Saule atspīd pāri pakalniem.
Ave Marija te līksmi skan,
Svēta dvēsma sirdī ieplūst man.

Prieks ir dzīvot tevī, Dzimtene,
Kaut tu atstāta kā bārene.
Tavi dēli tevi godā cels,
Tavu postu nost no tevis vels.

Nīsto ienaidnieku projām trieks
Latvietis te īstais saimnieks.
Jauna brīve pāršalks Dzimteni,
Saules kalnā uzkāps varoņi.

dziedama uz meldiju „Daiļā dārzniece”
(ziemeļu zemes bargā salā, 1953.gadā)